Saprast mēra sajūtu

Katra reliģija ir ceļš pie Dieva,  tātad pirmkārt pie sevis paša. Atkal ir jābūt mēra sajūtai līdzsvaram reliģija ir laba lai tā palīdz tev atklāt kaut ko jaunu, dot tev pašam spēku iedvesmu prieku attīstību,  bet tu nedrīksti palikt pa fanātiķi kur pats sevi iegrožo lai tas nepaliek kā kults fanātisms, kas tev paņem visu un tu esi ielikts rāmīšos kur jau tas traucē tev dzīvot piemēram tu cel sev māju un lai to veiksmīgi uzceltu ir vajadzīgas stalažas, bet kad māja ir uzcelta tad jāsāk dzīvot baudīt stalažas vairs nevar turēt apkārt paturi māju loģiski,  bet stalažas aizvāc prom un dzīvo skaistā mājā attīsties tālāk:-) Galvenais ir sevi attīstīt un attīstoties gūt no tā baudu , gandarījumu, nevis stresu. Viss kas nāk no Dieva ir viegls un neuzspiests.

Dievturība

Lūgšana ir darbība ar ko cilvēks tuvojas Dievam. Lūgšana, pielūgšanas nozīmē ir dievestības pazīme. Tikai tas , ko pielūdz ir dievestīgs. Tā tas ir katrā reliģijā arī latviešu dievestībā.

Latvietis lūdz Dievu visās viņu izpausmēs un darbības jomās. Tas ir ne tikai Dievu – Debestēvu, kā augstāko padomu un jēdzienu, bet arī dieva materiālo īpašību izpausmi Māru un Dieva lēmēja īpašību izpausmi Laimi. Latvieši savā dievsvētībā nepielūdz un neceļ dievišķos augstumos nevienu citu teiksmes tēlu, simbolu vai jēdzienu. Svešinieku vai citu reliģiju ietekmē radušies apgalvojumi it kā latvieši būtu dažādu ikdienišķu priekšmetu vai māņticīgu jēdzienu pielūdzēji ir parādījušies valodas nesaprašanas, latviešu diesvētības nesaprašanas dēļ vai,  lai vienkārši ar pazemināšanu izskaustu latviešu senās dievestības cēlo apjautumu, tad kad Eiropai vēlās pāri svešais reliģijas vilnis.

Dievu lūdzot latvietis apzinās Dievu savā tuvumā, viņa varenību un spēju palīdzēt cilvēkam visās dzīves gaitās.

Dieviņ, līdzi, Debesu tēvs, man nabaga bāliņam;

izbrist dubļus pamest laipas, no Dieviņa labredzēt.  (Dainas)72,2592

Latviešu dievestībā Dieva lūgšanas izpaužas: 1.  Lūgšana pec dieva padoma,  2.Lugšana pēc Dieva palīga, 3. Lugšana pēc Dieva aizsardzības,  4. Lūgšana pēc veselības, pēc labuma dzivē, mājā, laukā. Parasti šāda uzruna redzama „ Dod Dieviņ....”

Latviešu dievestībā pastāv uzskats, ka Dieva padoms ir lielākais, ko cilvēks var iegūt. Ar Dieva padomu cilvēks iet pa Dieva norādīto ceļu, rada dievāju dzīvi. Kam ir Dieva padoms, tam ir iespējams saņemt Dieva palīdzību, aizsardzību, veiksmi dzīvē un darbā. Tāpēc, apzinādamies Dieva, padomu spēku cilvēks cenšas to lūgt no Dieva, lai sekmīgi vadītu dzīvi, lai zinātu,  kā rikoties vajadzīgā brīdī un vietā.

Dod, Dieviņ, man padomu, man nevaida devējiņa;

Mans padoma devējiņš guļ zem zaļu velēniņu.  4981.

Daudzināšana.

Dieva daudzināšana ir Dieva godināšana, bieža pieminēšana, vārdos darbos, greznās dziesmās. Dieva daudzināšana ir raksturīga latviešu dievsvētībā, kur cilvēks ir ar Dievu patstāvīgā saskarē. „Ar Dievu sāc ar Dievu beidz”. Saka latviešu paruna. Pieminēdams Dievu vienmēr un visur , latvietis ar to cenšas sasniegt viss labākos panākumus.

Kad es gāju maltuvē, es Dieviņu pieminēju

Man Dieviņš palīdzēja tai visā dieniņā. 8037.

 Ziedošana.

Ziedošana ir dāvāšana, ar ko pastiprina lūgšanu, pateicību vai godināšanu Dievam, izmantojot puku ziedus, no kā arī cēlies pats apzīmējums „Ziedošana”.Jeb zieda došana” ir dainās un latviešu dievestībā sastopamais apzīmējums, ko nevajag sajaukt ar „upurēšanu”. Dainas rāda , ka Dievu godājot, lūdzot vai viņam pateicoties tiešam šim nolūkam ir izmantoti puķu ziedi, jo Dievam pienākas sāņemt viss skaistako ko cilvēks var dot.

Es savam Dieviņam līdz sētai ceļu tais,

Skaistus ziediņu paber, baltus klāj paladziņ’s. 28526

 Zintēšana.

Ceturtais Dieva turēšanas veids ir zintēšana. Savā norisē zintēšana izmanto līdzības vai analoģijas, kur līdzīgais veicina līdzīgā rašanos. Latviešu dievestībā māca, ka laba norise veicina citas  norises labu izdošanos. Darot labus darbus var sagaidīt citu labumus. Tā cilveks domādams labas domas, darīdams labus darbus – zintēdams , cer saņemt Dieva padomu, svētību,  palīdzību, vai kādu citu labumu.

Es apklāju sav’ galdiņu ar baltu paladziņ;

Apklāj, Dievs manu sētu ar sudraba mētelīti. 54679.

Dievam nevajag tempļus

Dievam nevajag tempļus celt tam nevajag cilvēcisko tas ir visur un mūsos tas spēj sarunāties ar visiem vienlaicīgi mēs esam mūžīgās dvēseles kas šeit ir. jau 500 reizes izdzīvojuši, Dievs ir mūsos pašos vajag mīlēt un ieklausīties sevī.
 Visi cilvēki uz šīs pasaules ir individuālās būtnes katrs ir izvēlējies savu dzīvi, kā dzīvot kādu pieredzi iegūt. Neviens nav ne par vienu pārāks tikai ir atšķirībā cik daudz cilvēku pārņem cilvēka saprāts viņa ego un cik dvēsele citi nespēj atrast pareizo ceļu un dzīvi tumsonībā,  citi ir vairāk  izgaismot.  Vajag saprast jebkurā situācija ir pieredze lai tu spētu attīstīties un ja kaut kur ir problēma tā jāatrisina pašam sevī un tad var iet tālāk,  viss ir pašā izvēlēts un valda brīvās gribās princips to apzinoties ir vieglāk dzīvot. Un lai cik skarbi arī neskanētu Latviešu paruna katrā ļaunumā ir labums tas ir kā jauns ceļš ko sākam iet ja kaut kas nenotiktu tad to nesāktu kaut gan jāatceras kad nav slikta vai laba ir rezultāts, ir tikai iznākums, viss labākā ir harmonija tas ir vidus.

Kā ar vārdiem paskaidrot kas ir Dievs

Ja kāds uzdod jautājumu, kas ir Dievs.

Dievs ir viss, kas ir sastopams uz zemes, cilvēki, dzīvnieki, viss kas veido zemi, jūra, kalni, meži un protams arī kosmos. Tā visa ir enerģija , kas vieno visu vesalumu. Viss ir enerģija, viss ir plūsma, kas virzās uz priekšu, ātrāk vai lēnāk. Kā mēs paši dzīvosim kāda būs mūsu attieksme pret dzīvi, un pilnīgi visu pārējo uz pasaules, tā mēs iespaidosim Dievu, jo Dievs ir avots, kurā ieiet visas kvalitātes un tas veido Dievu. Jo mēs vairāk domāsim un darīsim labās lietas, jo vairāk mēs dosim kopējām kvalitātēm _ Dievam, un pasaule kļūs labāka, un dzīve nesīs harmoniju un gandarījumu. Pret sevi un visu pārējo vajag izturēties ar mīlestību, jo tā kā mēs esam mūžīgas būtnes, mēs paši tikai varam būt sev soģi, ja kaut ko ne tā izdarām, un no dzīves līdz dzīvei mēs ejam ceļu lai pilnveidotos, kopīgam vesalumam, pilnībai; Dievam. Cik ātri tas notiks tas ir atkarīgs no katra individuāli un no visas pasaules kopā.

Dievs Vēlās

Dievs nevēlas lai mēs atrisinām visas pasaules problēmas, viņš tikai vēlās lai mēs neradām jaunas.

Dievs

Dievu vienkārši ar prātu nesaprast jo tas ir visur uz zemes, gan fizisks, gan garīgs, gan smalkajā plānā. Piemēram mēs taču nevaram ar gaismu dzirdēt skaņu vai otrādi.  Dievs ar mums ir viens vesals,  Dievs nav laikā telpā pagātnē viņš ir piepildīts ar mums visiem. Kas ejam ceļu uz mīlestību.